Videospēļu žanri, 6. daļa – videospēļu iedalījums atkarībā no spēles mērķa

videospelu zanri 6

Kaut arī lielākā daļa videospēļu ir radītas spēlētāju izklaidējošam mērķim, daudz ir tādu, kurām ir arī citas papildfunkcijas. Izejot no šāda skatījuma, spēļu žanrisko iedalījumu var veidot arī gluži citādi, par ko arī tūlīt parunāsim. Spēļu mērķi būtībā var būt tikpat dažādi, cik daudzveidīgi tie var būt nododamai informācijai kā tādai:

1) tīri informatīvi;

2) motivējoši uz kādu rīcību;

3) ar tendenci pārliecināt par kāda viedokļa patiesumu.

Jebkurā no šiem gadījumiem spēles gaita var būt neatkarīgi un brīvi izvēlēta – sākot no abstraktas loģikas mīklas struktūras līdz action un piedzīvojumu spēles struktūrai.

Pētnieki spēles atkarībā no to mērķa iedala šādās kategorijās:

  • Reklāmas spēles (Advergames). Ar reklāmas spēli videospēļu žanriskā iedalījuma kontekstā jāsaprot izklaidējoša rakstura datorprogramma, radīta ar mērķi reklamēt kādu produktu, organizāciju vai viedokli. Pirmās šāda rakstura spēles kā mārketinga sastāvdaļu ieviesa uzņēmumi Chef Boyardee, Coca-Cola un Samsung. Tie gan bija nelieli projekti, salīdzinot ar 1996. gadā iznākušo pirmo lielāka mēroga reklāmas spēli Chex Quest, kuru pārtikas uzņēmums Chex sadarbībā ar mediju kompāniju Digital Cafe radīja brokastu pārslu reklamēšanas nolūkos. Spēle tika veidota uz toreiz ārkārtīgi populārās trīsdimensiju action spēles Doom tehniskā pamata, turklāt tajā tika attīstīts naivs, taču detalizēts zinātniskās fantastikas ievirzes sižets, piemērots 6-9 gadu vecu bērnu auditorijai. Toreiz mārketinga pasaulē tas bija kas gluži neredzēts, tāpēc spēle ieguva vairākas starptautiskas reklāmas balvas.
  • Mākslas spēles. Par mākslas spēli (art game vai videogame art) sauc spēlei radniecīgu datorprogrammu, kura ne tik daudz ir radīta izklaidējošai funkcijai kā, lai pretendētu uz mākslas darba statusu. Tā ir kā interaktīva māksla, ar kuru skatītājs (jeb, ja saucam to par spēli, tad „spēlētājs”) mijiedarbojas, tādējādi rodoties jaunai mākslas uztveres dimensijai. Mākslas spēlē var tikt izvirzītas dažādas disciplīnas – sākot no tīri estētiskās funkcijas līdz programmiski tehniskā snieguma demonstrēšanai.
  • Kristīgās spēles. Jā, patiešām ir radīts arī daudz videospēļu ar kristīgās reliģijas saturu. Tām var izvirzīt divas galvenās funkcijas: 1) Misionārisma funkcija (izplatīt kristīgo vēsti caur videospēli kā lielai auditorijas daļai siltas jūtas izraisošu izteiksmes veidu), 2) videospēļu auditoriju paplašināt, iekļaujot tajā arī ticīgo sabiedrības daļu (būtiska daļa „parasto” videospēļu sižeta un satura ziņā kristiešus var aizskart.)
  • Izglītojošās spēles. Tās ir spēles, kuras ir radītas dažādu prasmju vai skolas mācību priekšmetu apguvei. Lielākoties šādas programmas ir paredzētas agrīnā skolas vecuma bērnu auditorijai. Kā tipiskākie varianti būtu jāpiemin 1) matemātiskas dabas uzdevumu tēlains pasniegšanas veids datorspēles formā un 2) treniņprogrammas rakstīšanai uz ātrumu, izmantojot datora tastatūru.
  • Elektroniskais sports. Par elektronisko sportu sauc daudzu spēlētāju sacensības noteiktās datorspēļu disciplīnās. Piemēram, action žanra šaušanas tipa spēlēs, rīkojot dueļus un turnīrus, vai, reālā laika stratēģijas spēlēs mērojoties spēkiem, karojot vienam pret otra virtuālo civilizāciju. Elektronisko sportu var izdalīt kā atsevišķu spēļu grupu tādēļ, ka daudzas spēles ir speciāli radītas šāda veida mačiem. Savulaik ļoti slavens piemērs bija šaušanas spēle Counter-Strike.
  • Pornogrāfiskās spēles. Ir arī spēles, kas radītas ar mērķi demonstrēt pornogrāfiskus materiālus. Tās var piederēt jebkuram žanram, un var tikt veidotas arī kā jau esošu spēļu parodijas. Nereti šādām spēlēm ir humoristiska ievirze.

Videospēļu žanri, 5. daļa – citi videospēļu žanri

videospelu zanri 5

Bez Action, piedzīvojumu, RPG un stratēģijas spēlēm pastāv arī daudzi citi videospēļu žanri – kā nekā datortehnoloģijas atļauj jebkādu sižetu un algoritmu izstrādi, kādu vien autora fantāzija spēj ģenerēt. Apskatīsim mazliet tuvāk daudzus mazāk zināmus, bet vienalga ievērojamus žanrus.

  • Sporta simulācijas videospēles. Šajā žanrā iekļaujamas visas tās videospēles, kurās tiek simulēti dažādi sporta veidi un kur spēlētāja izaicinājums ir gūt panākumus virtuālajā sportā, analoģiskus tiem panākumiem, pēc kādiem tiektos sportists reālajā dzīvē. Populāras ir autosacīkstes simulējošās spēles, un droši vien ir viegli nojaušams, ka žanrs var viegli pārklāties ar transporta līdzekļu vadības simulācijas spēlēm. Savukārt ar action žanra kaušanās apakšnozares spēlēm pārklājas tās sporta videospēles, kurās simulēti cīņas sporta veidi, piemēram bokss. Taču videospēlēs simulēti tiek arī daudzi citi sporta veidi. Lielu popularitāti ir guvusi, piemēram, FIFA Pasaules Kausa izcīņu futbolā simulējošu spēļu sērija (pirmā spēle iznāca 1993. gadā, bet jaunās daļas turpina iznākt joprojām). Šāda žanra spēles var neaprobežoties tikai ar paša sportista sporta darbību vadīšanu. Piemēram, spēlē Championship Manager darbība risinās ap futbola komandas trenēšanu. Vēl atsevišķi būtu pieminamas tās sporta videospēles, kurās tiek simulēti zinātniskās fantastikas elementus saturoši, izdomāti vai realitātē neiespējami sporta veidi.
  • MMO. Tas ir saīsinājums no Massive multiplayer online (game), kas nozīmē „liela spēlētāju skaita tiešsaistes spēle”. Citu žanru sakarā šāda veida spēles jau tika pieminētas. Un, tiesa, šis žanrs ir atsevišķi izdalīts, kaut arī pārklājas ar teju visiem citiem žanriem. Tā pamatiezīme ir spēja spēlēt spēli tīklā neierobežotam spēlētāju skaitam, katram no tiem spēlējot no sava personālā datora, konsoles vai mobilās ierīces. Šis žanrs atsevišķi tiek izdalīts, iespējams, kultūras fenomena dēļ, ko šādas spēles pēdējās desmitgades laikā ir izraisījušas. Tā ir kā paplašināta realitāte, kurā cilvēks spējīgs dzīvot gadiem ilgi un kurā noris savi notikumi un pavērsieni, teju vai tikpat komplicēti kā reālajā dzīvē. MMO iekļauj visu žanru spēles – RPG, stratēģiju, arī sporta simulāciju u.c.
  • Casual games. Burtiski tas nozīmētu „gadījuma rakstura videospēles”. Ar to jāsaprot, pirmkārt, spēles mērķis nepiesaistīt pilna mēroga uzmanību, kāda raksturīga videospēļu fanātiķiem. Casual games mērķauditorija ir cilvēki, kas pret spēli attiecas nevis kā pret pašmērķi, bet kā pret laika kavēšanas vai relaksācijas veidu. Casual games sakarā nevar runāt par spēles gaitas vai sižeta specifikām. Drīzāk žanru raksturo vienkārša spēles struktūra (tāda, kas neprasa lielu iedziļināšanos), kā arī emocionāla neitralitāte (tiek iztikts bez pretīgumu izsaucošiem, vardarbīgiem vai citādi amorāliem elementiem).
  • Mūzikas spēles. Mūzikas spēle ir tāda videospēle, kurā tiek izaicināta spēlētāja muzikālā dzirde un ritma izjūta.
  • Ballīšu spēles. Ar šo jēdzienu tiek saprastas videospēles, kas paredzētas vidēja mēroga cilvēku lokam un kas spēlējamas kopējā tīklā saviesīga pasākuma ietvaros. Nereti šajās spēlēs tiek izmantoti plaši pazīstamu bestselleru tēli un motīvi, taču pielāgojot spēles gaitu ballītes apstākļiem. Lielie videospēļu koncerni ir vairākkārtīgi izlaiduši savām plaši pazīstamajām spēlēm arī „ballīšu versijas”. Tipisks piemērs būtu Nintendo izlaistā Mario Party spēļu sērija, kurai uz šo brīdi kopš 1998. gada ir jau 10 daļas.
  • Loģikas spēles. Tās ir videospēles, kurās galvenokārt tiek izaicināts spēlētāja prāts, mazāk pievēršot uzmanību sižetam vai pat to pilnībā reducējot līdz nullei. Žanrā var tikt iekļauti galda spēļu elementi. Var arī notikt pārklāšanās ar piedzīvojumu vai izglītojošajām spēlēm.

Videospēļu žanri, 4. daļa – stratēģijas spēles

videospelu zanri 4

Par stratēģijas videospēli sauc videospēli, kurā spēlētāja galvenais izaicinājums ir saistīts ar stratēģisku plānošanu, organizējot lielākas virtuālo indivīdu struktūras. Sižeta mērogs var būt ļoti dažāds – no visas pasaules iekarošanas līdz mazas, dažu cilvēku mēroga komandas vadīšanas tās speciālajos uzdevumos. Spēļu dizaineris un to pētnieks Endrjū Rolingss (Andrew Rollings) par vairumu stratēģijas spēļu izsakas šādi: „Spēlētājam ir dota dievišķa līmeņa iespēja pārredzēt spēles vidi, netieši kontrolējot sev pakļautās komandas atsevišķas vienības”. Viņš arī norāda, ka „stratēģijas spēļu izcelsme ir saistīta ar to tuvām radiniecēm – galda spēlēm”. Stratēģijas spēles iedalāmas četrās kategorijās atkarībā no diviem kritērijiem:

1) Vai spēle ir balstīta uz gājieniem vai reālajā laikā;

2) Vai spēle fokusējas uz stratēģiju vai uz taktiku.

Vairumā klasisko reālā laika stratēģijas spēļu darbība vērojama virsskatā (kā no debesīm) un ir iespējams komandēt lielu komandas vienību skaitu vienlaicīgi. Taču jaunākas paaudzes stratēģijas spēlēs mēdz figurēt arī trešās personas trīsdimensiju skats un citādāka komandas dalībnieku vadība. Līdzīgi kā RPG, arī stratēģijas spēles savā attīstībā pakāpeniski virzās prom no gājienos balstītās spēles gaitas (mantojums no galda spēlēm), datortehnoloģiju piedāvātās iespējas apgūstot pamazām. Stratēģijas spēļu apakšžanru ir daudz, tāpēc aplūkosim tikai dažus no tiem.

1) Četru „X” (4X) spēles. Īpatnējais apakšžanra nosaukums cēlies no četriem burtu x saturošiem angļu valodas vārdiem, kuri raksturo galvenos spēles uzdevumus: explore („pētīt”), expand („paplašināt”), exploit („izmantot”) un exterminate („izskaust”, „pilnībā iznīcināt”). Visslavenākā šī apakšžanra spēle, visticamāk, ir Sid Meier’s Civilization spēļu sērija (1991. gadā iznāca pirmā daļa). 4X apakšžanra spēļu sižets parasti risinās, modelējot ļoti garus laika periodus, kuri aptver veselu civilizāciju vai pat sugu pastāvēšanas kopējo ilgumu. Lielākoties sižeta līnija ir saistīta ar vēsturiskiem notikumiem, taču populāri ir arī zinātniskās fantastikas žanra sižeti, piemēram spēlēs Master of Orion vai Galactic Civilizations, kur izdomāta saprātīgu būtņu suga jāvada tās ceļā uz galaktikas mēroga pavēlniecību.

2) Artilērijas spēles. Šī tipa spēlēs divi vai vairāki pretinieki viens otru apkaro, plānojot sev pieejamā arsenāla izmantošanu. Pārsvarā spēles gaita ir uz gājieniem balstīta. Viens no slavenākajiem šo spēļu piemēriem ir Worms.

3) Reālā laika stratēģija. Iespējams, ka šis ir visplašāk pazīstamais stratēģijas spēļu žanrs, kurš vairumam cilvēku arī visvairāk asociējas ar jēdzienu „stratēģijas spēle”. Galvenie spēles gaitas stūrakmeņi šajās spēlēs ir resursu ieguve, bāzu veidošana, tehnoloģiju attīstīšana un darbaspēka vienības. Šim apakšžanram pieder tādi pasaulslaveni beststelleri kā Warcraft un Age of Empires spēļu sērijas, kā arī Dune 2, kas ir uzskatāma par vēsturē pirmo reālā laika stratēģijas spēli.

4) Reālā laika taktika. Daži spēļu pētnieki šo apakšžanru pieskaita kā reālā laika stratēģijas paveidu. Taču citi norāda, ka tas būtiski atšķiras no pieminētā apakšžanra ar resursu menedžmenta un bāzu un darbaspēka vienību veidošanas elementa iztrūkumu.

5) MMORTS. Tas ir saīsinājums no Massively multiplayer online real-time strategy game, ko varētu tulkot kā „liela spēlētāju skaita tiešsaistes stratēģijas videospēle”. Šis ir analogs MMORPG spēlēm, taču ar to atšķirību, ka lielmēroga tīklā daudzo spēlētāju mijiedarbība noris nevis pēc RPG, bet reālā laika stratēģijas spēļu principiem.

6) MOBA. Saīsinājums no Multiplayer online battle arena, ko varētu tulkot kā „daudzu spēlētāju kaujas arēna tiešsaistē”. Šeit principā notiek reālā laika stratēģijas spēļu tipa sižets, taču, kur atsevišķus, komandas dalībniekus (kurus reālā laika stratēģijā visus kopā vadītu viens spēlētājs) pārstāv tīklam pieslēgušies vairāki spēlētāji.

Videospēļu žanri, 3. daļa – simulācijas spēles

videospelu zanri 3

Simulācijas videospēles – tā ir plaša spēļu virskategorija, kuru raksturo īstas vai izdomātas realitātes (vai atsevišķu tās aspektu) simulācija. Simulācijas spēles iedalāmas trīs galvenajos apakšžanros:

1) Būvniecības un vadības simulācija;

2) dzīves simulācija;

3) transporta līdzekļu vadības simulācija.

  • Būvniecības un vadības simulācija. Šinī simulācijas spēļu apakšžanrā spēlētāja izaicinājums ir būvēt, paplašināt un organizēt izdomātu cilvēku (vai arī kādu izdomātu saprātīgu būtņu) kopienu apdzīvotās struktūras ierobežota resursu daudzuma apstākļos. Apakšžanrs ir iedalāms vēl sīkākās klasifikācijas vienībās, viena no tām, piemēram, ir pilsētbūves simulācijas spēles. Tajās spēlētājam uzdevums ir vadīt pilsētas apbūves plānojumu, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmes un prasības, piemēram, pēc ēdiena, dzīvojamajām telpām, veselības aprūpes, garīgās aprūpes, ekonomiskas izaugsmes u.t.t. Šādas spēles gaita ir veiksmīga tad, ja pilsētas budžeta pielietojums rada ekonomisku izaugsmi un iedzīvotāju labklājības (veselība, pārticība u.tml.) pieaugumu. Pilsētbūves simulācijā nereti tiek iekļauta arī militārā izaugsme, taču galvenais akcents vienmēr ir uz ekonomisko izaugsmi un tās prasmīgu plānošanu. Slavenākā šāda tipa spēle ir SimCity (pirmā spēles sērija iznāca 1989. gadā, bet spēle ir labi pazīstama joprojām), kura atstājusi būtisku iespaidu uz nākamo pilsētbūves spēļu stilistiku. Cita slavena pilsētbūves simulāciju spēle ir Caesar, kura arī tika pārstāvēta vairākās sērijās. Otra būvniecības un vadības simulācijas spēļu apakšgrupa ir uzņēmējdarbības simulācija. Arī tajā ir jāplāno ekonomiskā izaugsme, taču nevis veselas pilsētas, bet viena uzņēmuma robežās. Kā trešo izdala t.s. valdības simulācijas spēļu apakšgrupu. Šāda tipa spēlēs tiek simulēta politiskā darbība, galvenokārt, diplomātija. Karadarbība šajās spēlēs parasti netiek iekļauta. Tādējādi galvenais spēlētāja izaicinājums ir likt lietā visus politiskos līdzekļus, lai līdz karam nenonāktu.
  • Dzīves simulācija. Dzīves simulācijas (jeb mākslīgās dzīves spēles) ir spēles, kurās tiek iekļauta izdomāta dzīvesstāsta dzīvošana, pieņemot dzīvi būtiski ietekmējošus lēmumus tajā. Sižets var būt saistīts ar cilvēka kā indivīda attiecībām ar citiem (The Sims), taču ne tikai. Pie dzīves simulācijas žanra pieskaitāmas arī spēles, kurās tiek izdzīvoti dzīvnieka vai to bara piedzīvojumi vai pat tiek modelēta vesela ekosistēma. Šādas spēles sauc par bioloģiskajām simulācijām. Tajās spēlētājam ir iespēja eksperimentēt ar ģenētiku, dabisko atlasi un ekoloģisko līdzsvaru. Šādas spēles satur noderīgu izglītojošo materiālu un bieži tiek izmantotas kā palīglīdzeklis mācību iestādēs. Viens no senākajiem ievērības cienīgajiem bioloģiskās simulācijas spēļu piemēriem ir SimLife (1992), vēlāki slaveni piemēri ir Wolf, Spore un vairāku sēriju spēle Creatures. Pie dzīves simulācijām pieskaitāmas arī t.s. God games (burtiski – „Dieva spēles”), kur spēlētājs ir augstākas būtnes lomā un, pielietojot dievišķa rakstura pārdabiskas spējas, pilnībā pārvalda cilvēku, civilizācijas vai dzīvās dabas attīstības gaitu. Vēl viens, savulaik milzu popularitāti iekarojis, dzīves simulāciju žanrs ir mājdzīvnieku turēšanas simulācija jeb t.s. digitālie mājdzīvnieki. Slavenākie piemēri ir Tamagotchi un Nintendogs.
  • Transporta līdzekļu vadības simulācija. Šajā simulācijas spēļu apakšžanrā visa darbība koncentrējas ap dažāda veida transporta līdzekļu vadību. Visizplatītākās ir automašīnas (Indycar, NASCAR, Formula 1) un lidmašīnas (FlightGear) vadību simulējošās spēles. Automašīnas vadības simulācijas spēlēs visbiežāk tiek simulētas autosacīkstes, taču eksistē arī spēles, kurās spēlētājs tiek pārbaudīts ceļa satiksmes kultūras un noteikumu zināšanās. Šādas spēles mēdz arī būt pietiekami profesionālas, lai treniņa nolūkos tās izmantotu topošie autovadītāji. Mazākā skaitā atrodamas arī citu transporta līdzekļu, piemēram, vilcienu vai arī kādu eksotiskāku vai izdomātu lidaparātu, piemēram, kosmosa kuģu vadības simulācijas spēles. Apakšžanram pieskaitāmas (kaut arī mazliet tā robežas pārkāpjošas) ir mašīnu kaujas (vehicular combat vai car combat) spēles, kuras robežojas ar action žanru.

Videospēļu žanri, 2. daļa – RPG jeb lomu spēles

videospelu zanri 2

Videospēļu žanru daudzveidībā tagad pievērsīsimies plaši pārstāvētam un komplicētam žanram – role playing games (RPG) jeb lomu spēlēm. Lai gan vēsturiski šis žanrs ir radies savrup no citiem, mūsdienās tas būtībā ir nākamais turpinājums action un piedzīvojumu spēļu evolūcijā, maksimāli pietuvojoties realitātes sajūtu iedvesošai sižeta līnijai, kā arī darbības norises videi, apvienojot statiskās mīklas, dinamiskus pārbaudījumus, dialogus un kaujas situācijas vienotā sižeta plūdumā. Līdzīgi kā action un piedzīvojumu spēlēs, arī lomu videospēlēs ir jāvada galvenais varonis tā misijas izpildē. Tomēr, salīdzinot ar pieminētajiem diviem žanriem, RPG spēlēs varoņa tēls ir izkoptāks un detalizētāks.

Spēles gaita (gameplay) RPG spēlēs joprojām bieži tiek veidota, vadoties pēc pirmo šī žanra spēļu (tādu kā Dungeons & Dragons) tradīcijām. Viens no šo tradīciju elementiem, piemēram, ir, ka spēlētājam ir sākumā jāizvēlas viens no galvenajiem varoņiem, kuru tad pēc tam visu spēles laiku vadīs viņa piedzīvojumos vai misijās. Šiem varoņiem piemīt atšķirīgas spējas un prasmes. Tipiskos gadījumos kāds varonis būs prasmīgs tuvcīņu meistars, cits – pratīs labi apieties ar šaujamieročiem, bet vēl kādam piemitīs maģiskas spējas. Spēles gaitā attiecīgās spējas un iemaņas iespējams attīstīt un trenēt. Turklāt, tas ir arī nepieciešams, jo nokļūstot sižetiski tālākos virtuālās vides apgabalos, izaicinājumi arī kļūst nopietnāki – uzrodas stiprāki pretinieki u.tml.

RPG bija viens no pirmajiem video spēļu žanriem visā to vēsturē. Tas skaidrojams ar apstākli, ka pagājušā gadsimta 70. gados plašu popularitāti bija guvušas līdzīga tipa galda spēles, to skaitā, arī spēle Dungeons & Dragons, kura tikai vēlāk kļuva pazīstama kā videospēle. Reizē šis laiks bija ievērojams arī ar to, ka personālie datori kļuvi lētāki un pieejamāki masām – tos varēja atļauties arvien vairāk vidusslāņa ģimeņu, kuras labi pazīstamo galda spēli ar prieku redzēja arī datoru ekrānos.

Pirmās RPG videospēles, sekojot savām priekštecēm galda spēlēm, bija uz gājieniem balstītas. Pavērsiens to attīstībā bija 1991. gadā iznākusī Final Fantasy IV, kurā pirmo reizi parādījās reālā laika kaujas elementi.

Aplūkosim tuvāk dažus no RPG apakšžanriem:

  • Action RPG. Šīs ir tādas lomu videospēles, kurās iekļaujas arī action un action-piedzīvojumu spēļu elementi. Pirmās šāda veida spēles radīja Nihom Falcom 80. gados. Slavenākās bija Dragon Slayer un Ys spēles, kuras abas iznāca vairākās sērijās. Action RPG pamatiezīme ir tā, ka sižetā visvairāk tiek uzsvērti ar kauju saistītie motīvi (pārējos reducējot vai pat pilnībā izslēdzot), turklāt kauja vienmēr notiks reālajā laikā, tātad action RPG nevar būt uz gājieniem balstīta spēle.
  • MMORPG. Tas ir saīsinājums no Massively multiplayer online role-playing game, ko varētu tulkot kā „liela spēlētāju skaita tiešsaistes lomu videospēle”. Šīm spēlēm raksturīga ļoti plaša mēroga virtuālā pasaule, kurā vienlaicīgi ar interneta starpniecību spēj piedalīties milzīgs dalībnieku skaits, tiem mijiedarbojoties savā starpā. 2004. gadā iznākusī un vēlāk milzu popularitāti guvusī World of Warcraft ir tipiska šī apakšžanra spēle. MMORPG aizsākumi gan meklējami stipri senāk – 1978. gadā, kad tika ieviestas līdzīga principa tīkla spēles, kurās visa darbība noritēja teksta veidā.
  • Rogue veida RPG. Nosaukums cēlies no pirmās šim žanram piederošās spēles Rogue, kura iznāca 1980. gadā. Šīs un tai līdzīgo spēļu raksturīgākā iezīme ir galvenā varoņa randomizēts attīstības scenārijs, kurš atkarīgs no tā, kādus „labumus” (ieročus, bruņas, papildus spējas u.tml.) spēle piedāvās.

Videospēļu žanri, 1. daļa – action un piedzīvojumu spēles

videospelu zanri

Par videospēles žanru sauc specifisku videospēļu kategoriju, pie kuras spēle pieskaitāma. Žanri tiek galvenokārt izdalīti atkarībā no uzstādītā mērķa, kāds spēlē izvirzīts tās spēlētājam. Arī viena žanra ietvaros spēles mēdz būt pietiekami daudzveidīgas, lai tiktu izdalīti arī apakšžanri. Piemēram, tādam populāram žanram kā action tiek izdalīti šaušanas, platformu un kaušanās apakšžanri. Žanru iedalījums gan nav dzelžains un absolūts. Daudzas spēles tiek pieskaitītas reizē vairākiem žanriem. Līdzīgi kā literatūrā vai kino, arī videospēļu pasaulē ne viss ir vienkārši klasificējams. Autori vienkārši rada to, ko viņi rada, un klasifikācija pēc tam ir attiecīgo tās speciālistu pārziņā. Šajā nodaļā aplūkosim tuvāk action, action-piedzīvojumu un piedzīvojumu žanrus.

  • Action. Burtiski šī žanra nosaukums tulkojams kā „darbība”. Videospēļu terminoloģijā ar šo jēdzienu saprot spēles, kurās galvenais spēlētāja pārbaudījums saistīts ar tā uzmanības koncentrēšanas un kustību koordinācijas spējām. Kā jau tika pieminēts, šinī žanrā atkarībā no sižeta struktūras un spēlētājam doto izaicinājumu paveida tiek izdalīti šaušanas, platformu un kaušanās apakšžanri. Šaušanas apakšžanrā spēlētāja uzdevums ir vadīt spēles galveno varoni tā kaujas misijās pret ienaidniekiem, izmantojot dažādus šaujamieročus, kuri savā starpā atšķiras ar stiprumu vai priekšrocību paveidiem. Platformu spēlēs savukārt izaicinājums ir saistīts pārvietošanās veiklību, tipiskākajā gadījumā, lēkājot pa statiskām vai kustīgām platformām, starp kurām ir aizas, kurās nedrīkst iekrist. Kaušanās apakšžanrā tiek modelēta tuvcīņa, un šo spēļu sižets pārsvarā ir strukturēts turnīra veidā. Spēlētāja pārziņā ir vadīt turnīra dalībnieka ķermeni, liekot lietā dažādus uzbrukuma un aizsardzības paņēmienus.
  • Action-piedzīvojumu spēles. Šim videospēļu žanram raksturīgi gari sižeti, kuros spēles galvenais varonis jāvada tā misijā cauri plašai virtuālai pasaulei, kurā sastopami šķēršļi, kurus iespējams pārvarēt ar dažādu priekšmetu un darbarīku palīdzību. Spēles gaita vairumā gadījumu balstīta uz šo priekšmetu meklēšanu, virtuālās vides izpēti, bīstamu ceļa trajektoriju pārvarēšanu (ar kustību veiklības izaicinājumiem), vienkāršu loģisko mīklu rīsināšanu, kā arī kaujas elementiem.

Action-piedzīvojumu žanram izdalāmi trīs slavenākie apakšžanri:

1) Maskēšanās spēles (galvenais izaicinājums spēlētājam ir uzmanīgums un precizitāte);

2) šausmu spēles (bez veiklības un prāta spēju izaicinājuma līdzi nāk arī psiholoģiski pārbaudījumi, izmantojot šausmu filmām raksturīgus, bailes izraisošus elementus – spokainu atmosfēru, pēkšņus un negaidītus uzbrukumus, asiņainus skatus un biedējošus veclaiku leģendu vai zinātniskās fantastikas motīvus);

3) metroidvania (sižets strukturēts, liekot spēlētājam atrast iespēju atvērt durvis, aiz kurām risināsies attiecīgi nākamais spēles posms. Apakšžanra nosaukums izveidots, apvienojot divu slavenāko tajā ietilpstošo spēļu – Metroid un Castlevania – nosaukumus).

  • Piedzīvojumu spēles. Līdzīgi kā action-piedzīvojumu spēlēm, arī piedzīvojumu spēlēm raksturīgs garš sižets, kurā galvenais varonis jāvada misijā cauri garām izaicinājumu sērijām. Tiesa, šajās spēlēs iztrūkst action žanram raksturīgais fiziskās izveicības pārbaudījums. Piedzīvojumu žanrā ietilpst spēles, kuru sižets ir vairāk saistīts ar intelektuālu mīklu risināšanu un komunicēšanu ar virtuāliem spēles personāžiem (bez konfrontācijas).

Piedzīvojumu spēles iedalītas šādos apakšžanros:

1) Teksta spēles (spēles darbība risinās tikai teksta veidā, dodot spēlētājam izvēlēties kādu no iespējamiem nākamajiem darbības variantiem, lai pēc tam nonāktu nākamo tādu pašu izvēļu priekšā);

2) grafiskās spēles (tekstam tiek pievienoti arī vizuālie elementi);

3) vizuālās noveles (notiek dialogi ar virtuālajiem personāžiem grafiski attēlotu dialogu kastīšu formā);

4) interaktīvās filmas (tiek demonstrēta filma, kuras atsevišķos fragmentos nepieciešama spēlētāja iesaiste, pieņemot sižetā būtiskus, fundamentālus lēmumus);

5) trīsdimensiju reālā laika piedzīvojumu spēles (iespējams pilnā mērā kustēties, un tiek simulēta reālistiska pasaule ar ticamības sajūtu raisošiem fizikas likumiem).

Videospēļu atkarības pazīmes

video spelu atkariba

Vai tu vai varbūt kāds no tava paziņu loka cieš no pārmērīgas videospēļu spēlēšanas? ASV Psihiatru asociācija (APA) ir norādījusi, ka eksistē pietiekami daudz pazīmju, lai būtu pamats uzskatīt pārmērīgu aizraušanos ar videospēlēm par medicīnisku diagnozi, taču tās jomā gan būtu „nepieciešami padziļinātāki pētījumi”.

APA norāda, ka videospēļu atkarības simptomi ļoti līdzinās citu psiholoģisko atkarību medicīniskajai ainai. Arī videospēļu atkarība bieži izpaužas kā impulsu kontroles traucējumi, līdzīgi kā azartspēļu atkarība. Dažas videospēļu pārmērīgas spēlēšanas izpausmes ir arī ļoti radniecīgas narkotiku atkarībai. Daudziem pārmērīgajiem spēlētājiem virtuālā realitāte un notikumi tajā kļūst nozīmīgāki par notikumiem reālajā dzīvē, kā rezultātā iespējamas nelabas sekas attiecībā uz garīgo un fizisko veselību. Pārmērīgie spēļu fani, kuri daudzas jo daudzas stundas dienā pavada, spēlējot videospēles, piemēram, aizmirst par tādiem dzīvē būtiskiem jautājumiem kā personīgo higiēnu, savukārt normālu ēdienreižu traucējumu dēļ bieži pieņemas svarā vai tieši otrādi – sāk svaru zaudēt veselībai bīstamos apmēros. Pārmērīgā aizrautība bieži noved arī pie gulēšanas un nomoda līdzsvara izjukuma, kas savukārt ir tiešs ceļš uz klīniskām miega problēmām. Tieksme spēlēt spēles arvien vairāk un vairāk noved arī pie problēmām sociālajā dzīvē: cilvēks sāk spēlēt arī darbavietā vai mācību laikā, kā rezultātā būtiski samazinās darba produktivitāte. Arī draugi un ģimenes locekļi var tikt ignorēti, piemēram, neatbildot uz viņu telefonzvaniem. Lai izvairītos no konfliktsituācijām, cilvēks sāk arī melot, piemēram, par to, cik daudz laika patiesībā pavada, spēlējot spēles.

Daudzi piekritīs, ka, piemēram, kādā 2011. gada publikācijā aprakstītajam 17 gadus vecam zēnam, kas, spēlējot videospēles, izlaiž ēdienreizes, spēlējot pavada 15 stundas dienā un guļ tikai tad, kad organisms pats „izslēdzas”, ir nepieciešama medicīniska palīdzība.

Aplūkosim APA izvirzītās deviņas pazīmes, kas liecina par videospēļu atkarību vai vismaz noslieci uz to. Drošības pēc vari pārbaudīt, vai gadījumā uz kādu no zemāk uzskaitītajiem jautājumiem tev (vai tavam radiniekam, draugam vai paziņai) nesanāk apstiprinoša atbilde. Un pat tad, ja tev ir jātērē liela nauda un jāņem kredīti “кредити онлайн” vai pat dažādi citi īstermiņa finansēšanas pakalpojumi “кредит без трудов договор“, tomēr atkarības izārstēšana būs daudz labāka nekā pazaudētās naudas vērtība.

1) Pārņemtība. Vai ir tā, ka tu domā par notikumiem spēlēs pat brīžos, kad tu tās nespēlē? Un vai šajos brīžos tu nesāc domāt, pirmkārt, par to, kad varētu atkal uzspēlēt?

2) Abstinence. Vai tu izjūti nemieru, aizkaitinājumu, kaprizitāti, dusmas, satraukumu vai skumjas tajos brīžos, kad ir jāatraujas no videospēļu spēlēšanas (vai arī, kad nav iespēja tās spēlēt tad, kad tu vēlētos)?

3) Tolerance. Vai ir tā, ka tev nepieciešams spēlēt biežāk, spēlēt citas (aizraujošākas) spēles vai iegādāties jaudīgāku tehnisko aprīkojumu, lai videospēļu spēlēšana dotu tādu pašu prieku, kādu deva agrāk?

4) Samazināt/pārtraukt. Vai kādreiz jūties tā, ka būtu it kā labi spēlēt videospēles retāk un mazāk (vai pat pārtraukt to darīt vispār), bet nespēj to realizēt dzīvē?

5) Citu nodarbju pamešana. Vai tu sāc arvien mazāk laika veltīt citiem hobijiem un izklaidējošām nodarbēm (piemēram, draugu satikšanai), izvēloties par labu videospēlēm?

6) Turpināt par spīti problēmām. Vai tu joprojām nesaīsini spēlēm veltīto laiku pat, ja acīmredzami spēlēšanas dēļ nākas novērot negatīvas sekas (bieža neizgulēšanās, kavēta skola vai darbs, pārmērīga naudas tērēšana, strīdi, svarīgu pienākumu atstāšana novārtā u.tml.)?

7) Melošana. Vai tu mēdz ģimenes locekļiem vai draugiem melot vai apzināti noklusēt par to, cik daudz laika pavadi spēlējot?

8) Bēgšana. Vai tu videospēlēs mēdz meklēt glābiņu no stresa, vainas apziņas, bezpalīdzīguma vai depresijas?

9) Riski un zaudējumi. Vai tu videospēļu vārdā riskē ar nozīmīgām attiecībām, darbu vai karjeras iespējām?

Populārākās videospēles visā vēsturē

videospeles

Datorspēļu (un citu videospēļu) bizness ir viena no ienesīgākajiem uzņēmējdarbības nozarēm izklaides žanrā. Videospēles mūsdienās spēj dot lielāku apgrozījumu nekā „taustāmo” rotaļlietu bizness kaut vai tā iemesla dēļ, ka interneta un viedtālruņu laikmetā ir daudz vieglāk pieejamas – to iegāde prasa daudz mazāk piepūles, laika un līdzekļu. Savu vietu masu kultūrā videospēles izkaroja jau tālajos pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, un kopš tā laika videospēļu vēsturē ir iegājuši daudzi jo daudzi leģendāri bestselleri. Protams, kopš šiem tālajiem gadiem tehnoloģiskais progress ir ļāvis videospēlēm attīstīt kādreiz neiedomājamus grafiskos sasniegumus. Grafiskās kvalitātes ziņā mūsdienu spēles bieži ir grūti atšķirt pat no kino. Tāpēc grūti varbūt iztēloties, kā savu milzīgo popularitāti kādreiz iekaroja daudzas mūsdienu cilvēkam grafiski varbūt pavisam nebaudāmas video atrakcijas. Kaut vai mazās rezolūcijas (attēla „graudainības”) dēļ no tām vienam otram tagad varbūt pat sāpētu acis. Tomēr daudziem citiem veco spēļu nosaukumi neapšaubāmi izraisa nostaļģiskas jūtas par aizgājušajiem laikiem. Uzskaitīsim 10 populārākās visu laiku videospēles un, varam būt droši, vismaz kāds no tālāk minētajiem nosaukumiem zināmas saviļņojošas jūtas izraisīs arī tev. Sāksim no sastādītā desmitnieka topa apakšdaļas:

10) Doom (1993). Kaut arī šī nebija pirmā pirmās personas trīsdimensiju shooter („šaušanas”) tipa spēle, tā, iespējams, ir visleģendārākā kā sava žanra pirmā masu apbrīnu iekarojusī pārstāve.

9) Super Metroid (1994). Zināma arī kā Metroid 3, radīta priekš sava laika video konsolēm, vairākkārtīgi izlaista arī pēdējos gados, adaptējoties mūsdienu grafiskajām iespējām un prasībām. Kā piedzīvojumu un action tipa spēle atzīta par vienu no sava laika labākajām.

8) Metal Gear Solid (1988). Šī ir lielu popularitāti pieredzējusi maskēšanās un action tipa spēle, kas savu laikmetu pārsteidza ne vien ar līdz tam neredzēti iespaidīgām video scēnām un balss vēstījumiem, bet arī ar psiholoģisku dziļumu – sarežģītām un izstrādātām pretinieku tēlu personībām.

7) Street Fighter II: The World Warrior (1991). Kaušanās sacensību turnīra tipa spēle. Katram no turnīra dalībnieku tēliem piemīt savas raksturīgās īpašās spējas un kaujas iemaņas. Tēli ir labi izstrādāti un rada reālistiskas sajūtas par to personībām. Visvairāk gan spēles lielā popularitāte tiek skaidrota ar veiksmīgu izlaišanas laiku – videospēles kā tādas toreiz sāka piedzīvot jaunu, nebijušu popularitātes vilni.

6) Call of Duty 4: Modern Warfare (2007). Šī spēle savu augsto popularitāti iekaroja ar mūsdienu cienīgu grafisko kvalitāti, interaktīvu sižeta līniju (spēlētājs pats aktīvi piedalās filmas cienīgā sižetā) un matemātiski augsti attīstītu virtuālās vides mehāniku.

5) Sid Meier’s Civilization (1991). Šī ir uz gājieniem balstīta stratēģijas spēle, kur spēlētāja izaicinājums ir organizēt savas civilizācijas attīstību.

4) Brain Age: Train Your Brain in Minutes a Day! (2005). Šī spēle caur abstrakto, klasisko prāta spēļu (piemēram, Sudoku) motīviem ļauj spēlētājam pārbaudīt savu prāta asumu. Balstīta uz tās izgudrotāja Dr. Kavašimas personīgajiem pētījumiem neirozinātnē.

3) Need for Speed (1994). Viena no visu laiku veiksmīgākajām spēļu franšīzēm un visveiksmīgākā autosacīkšu žanra videospēle.

2) Donkey Kong Country (1994). Ievērojama ar augstiem sava laika grafiskajiem sasniegumiem. Piemēram, iepriekš renderētiem darbojošamies elementiem.

1) Pac-Man (1980). Diez vai vajadzīgi lieki paskaidrojumi, kas ir Pac­-Man. Mazais apaļais radījumiņš ne vien ir uzskatāms par celmlauzi videospēļu žanra masu popularitātes aizsākumā, bet arī ieņem stabilu vietu mūsdienu kultūrā kā tādā – viņu var atrast gan televīzijas seriālos, gan slavenās dziesmās, gan visur kur citur. Visu izsaka arī fakts, ka šī spēle bija nopelnījusi 2,5 miljardus ASV dolāru jau 1990. gadā.