Videospēļu atkarības pazīmes

video spelu atkariba

Vai tu vai varbūt kāds no tava paziņu loka cieš no pārmērīgas videospēļu spēlēšanas? ASV Psihiatru asociācija (APA) ir norādījusi, ka eksistē pietiekami daudz pazīmju, lai būtu pamats uzskatīt pārmērīgu aizraušanos ar videospēlēm par medicīnisku diagnozi, taču tās jomā gan būtu „nepieciešami padziļinātāki pētījumi”.

APA norāda, ka videospēļu atkarības simptomi ļoti līdzinās citu psiholoģisko atkarību medicīniskajai ainai. Arī videospēļu atkarība bieži izpaužas kā impulsu kontroles traucējumi, līdzīgi kā azartspēļu atkarība. Dažas videospēļu pārmērīgas spēlēšanas izpausmes ir arī ļoti radniecīgas narkotiku atkarībai. Daudziem pārmērīgajiem spēlētājiem virtuālā realitāte un notikumi tajā kļūst nozīmīgāki par notikumiem reālajā dzīvē, kā rezultātā iespējamas nelabas sekas attiecībā uz garīgo un fizisko veselību. Pārmērīgie spēļu fani, kuri daudzas jo daudzas stundas dienā pavada, spēlējot videospēles, piemēram, aizmirst par tādiem dzīvē būtiskiem jautājumiem kā personīgo higiēnu, savukārt normālu ēdienreižu traucējumu dēļ bieži pieņemas svarā vai tieši otrādi – sāk svaru zaudēt veselībai bīstamos apmēros. Pārmērīgā aizrautība bieži noved arī pie gulēšanas un nomoda līdzsvara izjukuma, kas savukārt ir tiešs ceļš uz klīniskām miega problēmām. Tieksme spēlēt spēles arvien vairāk un vairāk noved arī pie problēmām sociālajā dzīvē: cilvēks sāk spēlēt arī darbavietā vai mācību laikā, kā rezultātā būtiski samazinās darba produktivitāte. Arī draugi un ģimenes locekļi var tikt ignorēti, piemēram, neatbildot uz viņu telefonzvaniem. Lai izvairītos no konfliktsituācijām, cilvēks sāk arī melot, piemēram, par to, cik daudz laika patiesībā pavada, spēlējot spēles.

Daudzi piekritīs, ka, piemēram, kādā 2011. gada publikācijā aprakstītajam 17 gadus vecam zēnam, kas, spēlējot videospēles, izlaiž ēdienreizes, spēlējot pavada 15 stundas dienā un guļ tikai tad, kad organisms pats „izslēdzas”, ir nepieciešama medicīniska palīdzība.

Aplūkosim APA izvirzītās deviņas pazīmes, kas liecina par videospēļu atkarību vai vismaz noslieci uz to. Drošības pēc vari pārbaudīt, vai gadījumā uz kādu no zemāk uzskaitītajiem jautājumiem tev (vai tavam radiniekam, draugam vai paziņai) nesanāk apstiprinoša atbilde. Un pat tad, ja tev ir jātērē liela nauda un jāņem kredīti “кредити онлайн” vai pat dažādi citi īstermiņa finansēšanas pakalpojumi “кредит без трудов договор“, tomēr atkarības izārstēšana būs daudz labāka nekā pazaudētās naudas vērtība.

1) Pārņemtība. Vai ir tā, ka tu domā par notikumiem spēlēs pat brīžos, kad tu tās nespēlē? Un vai šajos brīžos tu nesāc domāt, pirmkārt, par to, kad varētu atkal uzspēlēt?

2) Abstinence. Vai tu izjūti nemieru, aizkaitinājumu, kaprizitāti, dusmas, satraukumu vai skumjas tajos brīžos, kad ir jāatraujas no videospēļu spēlēšanas (vai arī, kad nav iespēja tās spēlēt tad, kad tu vēlētos)?

3) Tolerance. Vai ir tā, ka tev nepieciešams spēlēt biežāk, spēlēt citas (aizraujošākas) spēles vai iegādāties jaudīgāku tehnisko aprīkojumu, lai videospēļu spēlēšana dotu tādu pašu prieku, kādu deva agrāk?

4) Samazināt/pārtraukt. Vai kādreiz jūties tā, ka būtu it kā labi spēlēt videospēles retāk un mazāk (vai pat pārtraukt to darīt vispār), bet nespēj to realizēt dzīvē?

5) Citu nodarbju pamešana. Vai tu sāc arvien mazāk laika veltīt citiem hobijiem un izklaidējošām nodarbēm (piemēram, draugu satikšanai), izvēloties par labu videospēlēm?

6) Turpināt par spīti problēmām. Vai tu joprojām nesaīsini spēlēm veltīto laiku pat, ja acīmredzami spēlēšanas dēļ nākas novērot negatīvas sekas (bieža neizgulēšanās, kavēta skola vai darbs, pārmērīga naudas tērēšana, strīdi, svarīgu pienākumu atstāšana novārtā u.tml.)?

7) Melošana. Vai tu mēdz ģimenes locekļiem vai draugiem melot vai apzināti noklusēt par to, cik daudz laika pavadi spēlējot?

8) Bēgšana. Vai tu videospēlēs mēdz meklēt glābiņu no stresa, vainas apziņas, bezpalīdzīguma vai depresijas?

9) Riski un zaudējumi. Vai tu videospēļu vārdā riskē ar nozīmīgām attiecībām, darbu vai karjeras iespējām?