Videospēļu atkarības pazīmes

video spelu atkariba

Vai tu vai varbūt kāds no tava paziņu loka cieš no pārmērīgas videospēļu spēlēšanas? ASV Psihiatru asociācija (APA) ir norādījusi, ka eksistē pietiekami daudz pazīmju, lai būtu pamats uzskatīt pārmērīgu aizraušanos ar videospēlēm par medicīnisku diagnozi, taču tās jomā gan būtu „nepieciešami padziļinātāki pētījumi”.

APA norāda, ka videospēļu atkarības simptomi ļoti līdzinās citu psiholoģisko atkarību medicīniskajai ainai. Arī videospēļu atkarība bieži izpaužas kā impulsu kontroles traucējumi, līdzīgi kā azartspēļu atkarība. Dažas videospēļu pārmērīgas spēlēšanas izpausmes ir arī ļoti radniecīgas narkotiku atkarībai. Daudziem pārmērīgajiem spēlētājiem virtuālā realitāte un notikumi tajā kļūst nozīmīgāki par notikumiem reālajā dzīvē, kā rezultātā iespējamas nelabas sekas attiecībā uz garīgo un fizisko veselību. Pārmērīgie spēļu fani, kuri daudzas jo daudzas stundas dienā pavada, spēlējot videospēles, piemēram, aizmirst par tādiem dzīvē būtiskiem jautājumiem kā personīgo higiēnu, savukārt normālu ēdienreižu traucējumu dēļ bieži pieņemas svarā vai tieši otrādi – sāk svaru zaudēt veselībai bīstamos apmēros. Pārmērīgā aizrautība bieži noved arī pie gulēšanas un nomoda līdzsvara izjukuma, kas savukārt ir tiešs ceļš uz klīniskām miega problēmām. Tieksme spēlēt spēles arvien vairāk un vairāk noved arī pie problēmām sociālajā dzīvē: cilvēks sāk spēlēt arī darbavietā vai mācību laikā, kā rezultātā būtiski samazinās darba produktivitāte. Arī draugi un ģimenes locekļi var tikt ignorēti, piemēram, neatbildot uz viņu telefonzvaniem. Lai izvairītos no konfliktsituācijām, cilvēks sāk arī melot, piemēram, par to, cik daudz laika patiesībā pavada, spēlējot spēles.

Daudzi piekritīs, ka, piemēram, kādā 2011. gada publikācijā aprakstītajam 17 gadus vecam zēnam, kas, spēlējot videospēles, izlaiž ēdienreizes, spēlējot pavada 15 stundas dienā un guļ tikai tad, kad organisms pats „izslēdzas”, ir nepieciešama medicīniska palīdzība.

Aplūkosim APA izvirzītās deviņas pazīmes, kas liecina par videospēļu atkarību vai vismaz noslieci uz to. Drošības pēc vari pārbaudīt, vai gadījumā uz kādu no zemāk uzskaitītajiem jautājumiem tev (vai tavam radiniekam, draugam vai paziņai) nesanāk apstiprinoša atbilde.

1) Pārņemtība. Vai ir tā, ka tu domā par notikumiem spēlēs pat brīžos, kad tu tās nespēlē? Un vai šajos brīžos tu nesāc domāt, pirmkārt, par to, kad varētu atkal uzspēlēt?

2) Abstinence. Vai tu izjūti nemieru, aizkaitinājumu, kaprizitāti, dusmas, satraukumu vai skumjas tajos brīžos, kad ir jāatraujas no videospēļu spēlēšanas (vai arī, kad nav iespēja tās spēlēt tad, kad tu vēlētos)?

3) Tolerance. Vai ir tā, ka tev nepieciešams spēlēt biežāk, spēlēt citas (aizraujošākas) spēles vai iegādāties jaudīgāku tehnisko aprīkojumu, lai videospēļu spēlēšana dotu tādu pašu prieku, kādu deva agrāk?

4) Samazināt/pārtraukt. Vai kādreiz jūties tā, ka būtu it kā labi spēlēt videospēles retāk un mazāk (vai pat pārtraukt to darīt vispār), bet nespēj to realizēt dzīvē?

5) Citu nodarbju pamešana. Vai tu sāc arvien mazāk laika veltīt citiem hobijiem un izklaidējošām nodarbēm (piemēram, draugu satikšanai), izvēloties par labu videospēlēm?

6) Turpināt par spīti problēmām. Vai tu joprojām nesaīsini spēlēm veltīto laiku pat, ja acīmredzami spēlēšanas dēļ nākas novērot negatīvas sekas (bieža neizgulēšanās, kavēta skola vai darbs, pārmērīga naudas tērēšana, strīdi, svarīgu pienākumu atstāšana novārtā u.tml.)?

7) Melošana. Vai tu mēdz ģimenes locekļiem vai draugiem melot vai apzināti noklusēt par to, cik daudz laika pavadi spēlējot?

8) Bēgšana. Vai tu videospēlēs mēdz meklēt glābiņu no stresa, vainas apziņas, bezpalīdzīguma vai depresijas?

9) Riski un zaudējumi. Vai tu videospēļu vārdā riskē ar nozīmīgām attiecībām, darbu vai karjeras iespējām?

Populārākās videospēles visā vēsturē

videospeles

Datorspēļu (un citu videospēļu) bizness ir viena no ienesīgākajiem uzņēmējdarbības nozarēm izklaides žanrā. Videospēles mūsdienās spēj dot lielāku apgrozījumu nekā „taustāmo” rotaļlietu bizness kaut vai tā iemesla dēļ, ka interneta un viedtālruņu laikmetā ir daudz vieglāk pieejamas – to iegāde prasa daudz mazāk piepūles, laika un līdzekļu. Savu vietu masu kultūrā videospēles izkaroja jau tālajos pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, un kopš tā laika videospēļu vēsturē ir iegājuši daudzi jo daudzi leģendāri bestselleri. Protams, kopš šiem tālajiem gadiem tehnoloģiskais progress ir ļāvis videospēlēm attīstīt kādreiz neiedomājamus grafiskos sasniegumus. Grafiskās kvalitātes ziņā mūsdienu spēles bieži ir grūti atšķirt pat no kino. Tāpēc grūti varbūt iztēloties, kā savu milzīgo popularitāti kādreiz iekaroja daudzas mūsdienu cilvēkam grafiski varbūt pavisam nebaudāmas video atrakcijas. Kaut vai mazās rezolūcijas (attēla „graudainības”) dēļ no tām vienam otram tagad varbūt pat sāpētu acis. Tomēr daudziem citiem veco spēļu nosaukumi neapšaubāmi izraisa nostaļģiskas jūtas par aizgājušajiem laikiem. Uzskaitīsim 10 populārākās visu laiku videospēles un, varam būt droši, vismaz kāds no tālāk minētajiem nosaukumiem zināmas saviļņojošas jūtas izraisīs arī tev. Sāksim no sastādītā desmitnieka topa apakšdaļas:

10) Doom (1993). Kaut arī šī nebija pirmā pirmās personas trīsdimensiju shooter („šaušanas”) tipa spēle, tā, iespējams, ir visleģendārākā kā sava žanra pirmā masu apbrīnu iekarojusī pārstāve.

9) Super Metroid (1994). Zināma arī kā Metroid 3, radīta priekš sava laika video konsolēm, vairākkārtīgi izlaista arī pēdējos gados, adaptējoties mūsdienu grafiskajām iespējām un prasībām. Kā piedzīvojumu un action tipa spēle atzīta par vienu no sava laika labākajām.

8) Metal Gear Solid (1988). Šī ir lielu popularitāti pieredzējusi maskēšanās un action tipa spēle, kas savu laikmetu pārsteidza ne vien ar līdz tam neredzēti iespaidīgām video scēnām un balss vēstījumiem, bet arī ar psiholoģisku dziļumu – sarežģītām un izstrādātām pretinieku tēlu personībām.

7) Street Fighter II: The World Warrior (1991). Kaušanās sacensību turnīra tipa spēle. Katram no turnīra dalībnieku tēliem piemīt savas raksturīgās īpašās spējas un kaujas iemaņas. Tēli ir labi izstrādāti un rada reālistiskas sajūtas par to personībām. Visvairāk gan spēles lielā popularitāte tiek skaidrota ar veiksmīgu izlaišanas laiku – videospēles kā tādas toreiz sāka piedzīvot jaunu, nebijušu popularitātes vilni.

6) Call of Duty 4: Modern Warfare (2007). Šī spēle savu augsto popularitāti iekaroja ar mūsdienu cienīgu grafisko kvalitāti, interaktīvu sižeta līniju (spēlētājs pats aktīvi piedalās filmas cienīgā sižetā) un matemātiski augsti attīstītu virtuālās vides mehāniku.

5) Sid Meier’s Civilization (1991). Šī ir uz gājieniem balstīta stratēģijas spēle, kur spēlētāja izaicinājums ir organizēt savas civilizācijas attīstību.

4) Brain Age: Train Your Brain in Minutes a Day! (2005). Šī spēle caur abstrakto, klasisko prāta spēļu (piemēram, Sudoku) motīviem ļauj spēlētājam pārbaudīt savu prāta asumu. Balstīta uz tās izgudrotāja Dr. Kavašimas personīgajiem pētījumiem neirozinātnē.

3) Need for Speed (1994). Viena no visu laiku veiksmīgākajām spēļu franšīzēm un visveiksmīgākā autosacīkšu žanra videospēle.

2) Donkey Kong Country (1994). Ievērojama ar augstiem sava laika grafiskajiem sasniegumiem. Piemēram, iepriekš renderētiem darbojošamies elementiem.

1) Pac-Man (1980). Diez vai vajadzīgi lieki paskaidrojumi, kas ir Pac­-Man. Mazais apaļais radījumiņš ne vien ir uzskatāms par celmlauzi videospēļu žanra masu popularitātes aizsākumā, bet arī ieņem stabilu vietu mūsdienu kultūrā kā tādā – viņu var atrast gan televīzijas seriālos, gan slavenās dziesmās, gan visur kur citur. Visu izsaka arī fakts, ka šī spēle bija nopelnījusi 2,5 miljardus ASV dolāru jau 1990. gadā.