Videospēļu žanri, 4. daļa – stratēģijas spēles

videospelu zanri 4

Par stratēģijas videospēli sauc videospēli, kurā spēlētāja galvenais izaicinājums ir saistīts ar stratēģisku plānošanu, organizējot lielākas virtuālo indivīdu struktūras. Sižeta mērogs var būt ļoti dažāds – no visas pasaules iekarošanas līdz mazas, dažu cilvēku mēroga komandas vadīšanas tās speciālajos uzdevumos. Spēļu dizaineris un to pētnieks Endrjū Rolingss (Andrew Rollings) par vairumu stratēģijas spēļu izsakas šādi: „Spēlētājam ir dota dievišķa līmeņa iespēja pārredzēt spēles vidi, netieši kontrolējot sev pakļautās komandas atsevišķas vienības”. Viņš arī norāda, ka „stratēģijas spēļu izcelsme ir saistīta ar to tuvām radiniecēm – galda spēlēm”. Stratēģijas spēles iedalāmas četrās kategorijās atkarībā no diviem kritērijiem:

1) Vai spēle ir balstīta uz gājieniem vai reālajā laikā;

2) Vai spēle fokusējas uz stratēģiju vai uz taktiku.

Vairumā klasisko reālā laika stratēģijas spēļu darbība vērojama virsskatā (kā no debesīm) un ir iespējams komandēt lielu komandas vienību skaitu vienlaicīgi. Taču jaunākas paaudzes stratēģijas spēlēs mēdz figurēt arī trešās personas trīsdimensiju skats un citādāka komandas dalībnieku vadība. Līdzīgi kā RPG, arī stratēģijas spēles savā attīstībā pakāpeniski virzās prom no gājienos balstītās spēles gaitas (mantojums no galda spēlēm), datortehnoloģiju piedāvātās iespējas apgūstot pamazām. Stratēģijas spēļu apakšžanru ir daudz, tāpēc aplūkosim tikai dažus no tiem.

1) Četru „X” (4X) spēles. Īpatnējais apakšžanra nosaukums cēlies no četriem burtu x saturošiem angļu valodas vārdiem, kuri raksturo galvenos spēles uzdevumus: explore („pētīt”), expand („paplašināt”), exploit („izmantot”) un exterminate („izskaust”, „pilnībā iznīcināt”). Visslavenākā šī apakšžanra spēle, visticamāk, ir Sid Meier’s Civilization spēļu sērija (1991. gadā iznāca pirmā daļa). 4X apakšžanra spēļu sižets parasti risinās, modelējot ļoti garus laika periodus, kuri aptver veselu civilizāciju vai pat sugu pastāvēšanas kopējo ilgumu. Lielākoties sižeta līnija ir saistīta ar vēsturiskiem notikumiem, taču populāri ir arī zinātniskās fantastikas žanra sižeti, piemēram spēlēs Master of Orion vai Galactic Civilizations, kur izdomāta saprātīgu būtņu suga jāvada tās ceļā uz galaktikas mēroga pavēlniecību.

2) Artilērijas spēles. Šī tipa spēlēs divi vai vairāki pretinieki viens otru apkaro, plānojot sev pieejamā arsenāla izmantošanu. Pārsvarā spēles gaita ir uz gājieniem balstīta. Viens no slavenākajiem šo spēļu piemēriem ir Worms.

3) Reālā laika stratēģija. Iespējams, ka šis ir visplašāk pazīstamais stratēģijas spēļu žanrs, kurš vairumam cilvēku arī visvairāk asociējas ar jēdzienu „stratēģijas spēle”. Galvenie spēles gaitas stūrakmeņi šajās spēlēs ir resursu ieguve, bāzu veidošana, tehnoloģiju attīstīšana un darbaspēka vienības. Šim apakšžanram pieder tādi pasaulslaveni beststelleri kā Warcraft un Age of Empires spēļu sērijas, kā arī Dune 2, kas ir uzskatāma par vēsturē pirmo reālā laika stratēģijas spēli.

4) Reālā laika taktika. Daži spēļu pētnieki šo apakšžanru pieskaita kā reālā laika stratēģijas paveidu. Taču citi norāda, ka tas būtiski atšķiras no pieminētā apakšžanra ar resursu menedžmenta un bāzu un darbaspēka vienību veidošanas elementa iztrūkumu.

5) MMORTS. Tas ir saīsinājums no Massively multiplayer online real-time strategy game, ko varētu tulkot kā „liela spēlētāju skaita tiešsaistes stratēģijas videospēle”. Šis ir analogs MMORPG spēlēm, taču ar to atšķirību, ka lielmēroga tīklā daudzo spēlētāju mijiedarbība noris nevis pēc RPG, bet reālā laika stratēģijas spēļu principiem.

6) MOBA. Saīsinājums no Multiplayer online battle arena, ko varētu tulkot kā „daudzu spēlētāju kaujas arēna tiešsaistē”. Šeit principā notiek reālā laika stratēģijas spēļu tipa sižets, taču, kur atsevišķus, komandas dalībniekus (kurus reālā laika stratēģijā visus kopā vadītu viens spēlētājs) pārstāv tīklam pieslēgušies vairāki spēlētāji.