Videospēļu žanri, 5. daļa – citi videospēļu žanri

videospelu zanri 5

Bez Action, piedzīvojumu, RPG un stratēģijas spēlēm pastāv arī daudzi citi videospēļu žanri – kā nekā datortehnoloģijas atļauj jebkādu sižetu un algoritmu izstrādi, kādu vien autora fantāzija spēj ģenerēt. Apskatīsim mazliet tuvāk daudzus mazāk zināmus, bet vienalga ievērojamus žanrus.

  • Sporta simulācijas videospēles. Šajā žanrā iekļaujamas visas tās videospēles, kurās tiek simulēti dažādi sporta veidi un kur spēlētāja izaicinājums ir gūt panākumus virtuālajā sportā, analoģiskus tiem panākumiem, pēc kādiem tiektos sportists reālajā dzīvē. Populāras ir autosacīkstes simulējošās spēles, un droši vien ir viegli nojaušams, ka žanrs var viegli pārklāties ar transporta līdzekļu vadības simulācijas spēlēm. Savukārt ar action žanra kaušanās apakšnozares spēlēm pārklājas tās sporta videospēles, kurās simulēti cīņas sporta veidi, piemēram bokss. Taču videospēlēs simulēti tiek arī daudzi citi sporta veidi. Lielu popularitāti ir guvusi, piemēram, FIFA Pasaules Kausa izcīņu futbolā simulējošu spēļu sērija (pirmā spēle iznāca 1993. gadā, bet jaunās daļas turpina iznākt joprojām). Šāda žanra spēles var neaprobežoties tikai ar paša sportista sporta darbību vadīšanu. Piemēram, spēlē Championship Manager darbība risinās ap futbola komandas trenēšanu. Vēl atsevišķi būtu pieminamas tās sporta videospēles, kurās tiek simulēti zinātniskās fantastikas elementus saturoši, izdomāti vai realitātē neiespējami sporta veidi.
  • MMO. Tas ir saīsinājums no Massive multiplayer online (game), kas nozīmē „liela spēlētāju skaita tiešsaistes spēle”. Citu žanru sakarā šāda veida spēles jau tika pieminētas. Un, tiesa, šis žanrs ir atsevišķi izdalīts, kaut arī pārklājas ar teju visiem citiem žanriem. Tā pamatiezīme ir spēja spēlēt spēli tīklā neierobežotam spēlētāju skaitam, katram no tiem spēlējot no sava personālā datora, konsoles vai mobilās ierīces. Šis žanrs atsevišķi tiek izdalīts, iespējams, kultūras fenomena dēļ, ko šādas spēles pēdējās desmitgades laikā ir izraisījušas. Tā ir kā paplašināta realitāte, kurā cilvēks spējīgs dzīvot gadiem ilgi un kurā noris savi notikumi un pavērsieni, teju vai tikpat komplicēti kā reālajā dzīvē. MMO iekļauj visu žanru spēles – RPG, stratēģiju, arī sporta simulāciju u.c.
  • Casual games. Burtiski tas nozīmētu „gadījuma rakstura videospēles”. Ar to jāsaprot, pirmkārt, spēles mērķis nepiesaistīt pilna mēroga uzmanību, kāda raksturīga videospēļu fanātiķiem. Casual games mērķauditorija ir cilvēki, kas pret spēli attiecas nevis kā pret pašmērķi, bet kā pret laika kavēšanas vai relaksācijas veidu. Casual games sakarā nevar runāt par spēles gaitas vai sižeta specifikām. Drīzāk žanru raksturo vienkārša spēles struktūra (tāda, kas neprasa lielu iedziļināšanos), kā arī emocionāla neitralitāte (tiek iztikts bez pretīgumu izsaucošiem, vardarbīgiem vai citādi amorāliem elementiem).
  • Mūzikas spēles. Mūzikas spēle ir tāda videospēle, kurā tiek izaicināta spēlētāja muzikālā dzirde un ritma izjūta.
  • Ballīšu spēles. Ar šo jēdzienu tiek saprastas videospēles, kas paredzētas vidēja mēroga cilvēku lokam un kas spēlējamas kopējā tīklā saviesīga pasākuma ietvaros. Nereti šajās spēlēs tiek izmantoti plaši pazīstamu bestselleru tēli un motīvi, taču pielāgojot spēles gaitu ballītes apstākļiem. Lielie videospēļu koncerni ir vairākkārtīgi izlaiduši savām plaši pazīstamajām spēlēm arī „ballīšu versijas”. Tipisks piemērs būtu Nintendo izlaistā Mario Party spēļu sērija, kurai uz šo brīdi kopš 1998. gada ir jau 10 daļas.
  • Loģikas spēles. Tās ir videospēles, kurās galvenokārt tiek izaicināts spēlētāja prāts, mazāk pievēršot uzmanību sižetam vai pat to pilnībā reducējot līdz nullei. Žanrā var tikt iekļauti galda spēļu elementi. Var arī notikt pārklāšanās ar piedzīvojumu vai izglītojošajām spēlēm.