Videospēļu žanri, 6. daļa – videospēļu iedalījums atkarībā no spēles mērķa

videospelu zanri 6

Kaut arī lielākā daļa videospēļu ir radītas spēlētāju izklaidējošam mērķim, daudz ir tādu, kurām ir arī citas papildfunkcijas. Izejot no šāda skatījuma, spēļu žanrisko iedalījumu var veidot arī gluži citādi, par ko arī tūlīt parunāsim. Spēļu mērķi būtībā var būt tikpat dažādi, cik daudzveidīgi tie var būt nododamai informācijai kā tādai:

1) tīri informatīvi;

2) motivējoši uz kādu rīcību;

3) ar tendenci pārliecināt par kāda viedokļa patiesumu.

Jebkurā no šiem gadījumiem spēles gaita var būt neatkarīgi un brīvi izvēlēta – sākot no abstraktas loģikas mīklas struktūras līdz action un piedzīvojumu spēles struktūrai.

Pētnieki spēles atkarībā no to mērķa iedala šādās kategorijās:

  • Reklāmas spēles (Advergames). Ar reklāmas spēli videospēļu žanriskā iedalījuma kontekstā jāsaprot izklaidējoša rakstura datorprogramma, radīta ar mērķi reklamēt kādu produktu, organizāciju vai viedokli. Pirmās šāda rakstura spēles kā mārketinga sastāvdaļu ieviesa uzņēmumi Chef Boyardee, Coca-Cola un Samsung. Tie gan bija nelieli projekti, salīdzinot ar 1996. gadā iznākušo pirmo lielāka mēroga reklāmas spēli Chex Quest, kuru pārtikas uzņēmums Chex sadarbībā ar mediju kompāniju Digital Cafe radīja brokastu pārslu reklamēšanas nolūkos. Spēle tika veidota uz toreiz ārkārtīgi populārās trīsdimensiju action spēles Doom tehniskā pamata, turklāt tajā tika attīstīts naivs, taču detalizēts zinātniskās fantastikas ievirzes sižets, piemērots 6-9 gadu vecu bērnu auditorijai. Toreiz mārketinga pasaulē tas bija kas gluži neredzēts, tāpēc spēle ieguva vairākas starptautiskas reklāmas balvas.
  • Mākslas spēles. Par mākslas spēli (art game vai videogame art) sauc spēlei radniecīgu datorprogrammu, kura ne tik daudz ir radīta izklaidējošai funkcijai kā, lai pretendētu uz mākslas darba statusu. Tā ir kā interaktīva māksla, ar kuru skatītājs (jeb, ja saucam to par spēli, tad „spēlētājs”) mijiedarbojas, tādējādi rodoties jaunai mākslas uztveres dimensijai. Mākslas spēlē var tikt izvirzītas dažādas disciplīnas – sākot no tīri estētiskās funkcijas līdz programmiski tehniskā snieguma demonstrēšanai.
  • Kristīgās spēles. Jā, patiešām ir radīts arī daudz videospēļu ar kristīgās reliģijas saturu. Tām var izvirzīt divas galvenās funkcijas: 1) Misionārisma funkcija (izplatīt kristīgo vēsti caur videospēli kā lielai auditorijas daļai siltas jūtas izraisošu izteiksmes veidu), 2) videospēļu auditoriju paplašināt, iekļaujot tajā arī ticīgo sabiedrības daļu (būtiska daļa „parasto” videospēļu sižeta un satura ziņā kristiešus var aizskart.)
  • Izglītojošās spēles. Tās ir spēles, kuras ir radītas dažādu prasmju vai skolas mācību priekšmetu apguvei. Lielākoties šādas programmas ir paredzētas agrīnā skolas vecuma bērnu auditorijai. Kā tipiskākie varianti būtu jāpiemin 1) matemātiskas dabas uzdevumu tēlains pasniegšanas veids datorspēles formā un 2) treniņprogrammas rakstīšanai uz ātrumu, izmantojot datora tastatūru.
  • Elektroniskais sports. Par elektronisko sportu sauc daudzu spēlētāju sacensības noteiktās datorspēļu disciplīnās. Piemēram, action žanra šaušanas tipa spēlēs, rīkojot dueļus un turnīrus, vai, reālā laika stratēģijas spēlēs mērojoties spēkiem, karojot vienam pret otra virtuālo civilizāciju. Elektronisko sportu var izdalīt kā atsevišķu spēļu grupu tādēļ, ka daudzas spēles ir speciāli radītas šāda veida mačiem. Savulaik ļoti slavens piemērs bija šaušanas spēle Counter-Strike.
  • Pornogrāfiskās spēles. Ir arī spēles, kas radītas ar mērķi demonstrēt pornogrāfiskus materiālus. Tās var piederēt jebkuram žanram, un var tikt veidotas arī kā jau esošu spēļu parodijas. Nereti šādām spēlēm ir humoristiska ievirze.